Eiropas farmakopejas 7. izdevumā iekļautās rožu sugas un to izmantošana medicīnā

Egija Šidlovska, RSU Nepilna laika farmācijas fakultātes 5.studiju gada studente.
Vilhelmīne Īriste, RSU Dr. Pharm., docente.

Raksts publicēts žurnāla "materia medica" 2011. gada jūnija izdevumā. 

Ārstniecības augi ir pirmsākums mūsdienu medicīnai un farmakoloģijai. Ļoti ilgu laiku tie bija vienīgie zināmie zāļu līdzekļi. Pamazām attīstoties tehnoloģijām, no augiem sāka izdalīt aktīvās vielas. Neraugoties uz mūsdienu medicīnas sasniegumiem, cilvēku interese par alternatīvām ārstniecības metodēm un ārstniecības līdzekļiem nav zudusi. Tieši otrādi, pēdējā laikā tā ir pieaugusi, un joprojām, ārstniecības augi tiek plaši lietoti medicīnas praksē. Arvien biežāk un vairāk cilvēki izvēlas ārstniecības augus, gan imunitātes stiprināšanai, gan veselības atgūšanai. Vairāki augi, ko esam tradicionāli lietojuši tautas medicīnā, atrod vietu arī zinātniskajā medicīnā un daudzas drogas ir iekļautas Eiropas Farmakopejas 7. izdevumā.

Cilvēces ilgstošā rožu kulta pamatā nav tikai auga izcilās estētiskās īpašības, ziedu krāsas un formu daudzveidība. Rožu augļi pasaulē sen zināmi kā lielisks ārstniecības līdzeklis daudzu tautu medicīnā. Roze ir ne tikai skaista un smaržīga, rožu augļos ir vesela dabas aptieka, kura nodrošina cilvēka organismu ar vitamīniem un minerālvielām. Daudzas bioloģiski aktīvās vielas, ko satur rožu augļi, papildina viena otru un iedarbojas kompleksi uz organismu. Šo vielu komplekss nodrošina cilvēka organisma aizsardzību pret nelabvēlīgiem ārējās vides apstākļiem šūnu līmenī un apstādina organismā novecošanas procesus, tās ir spēcīgi antioksidanti, kuru ārstnieciskais efekts tiek potencēts un ir daudz spēcīgāks. Bez tam lietojot uzturā rožu augļus, organisms uzņem vitamīnus un minerālvielas, kuras ir organismam viegli asimilējamā formā. Rožu augļu pulverī zinātnieki ir konstatējuši vērtīgu galaktolipīdu ar pretiekaisuma darbību, kas uzlabo locītavu veselību, to apstiprina arī klīniskie pētījumi. Jāatzīme arī tas, ka rožu augļu preparātiem nav kontrindikāciju, tie neizraisa nopietnas blaknes.

Tautas medicīnā stipru rožu ziedu novārījumu izmanto kakla skalošanai, acu kompresēm, no tiem gatavo smaržīgu, veselīgu rožu nektāru. Rožu sakņu tēju lieto caurejas apturēšanai, reimatisma, kuņģa un nierakmeņu slimību ārstēšanai.

Rozes jau miljoniem gadu augušas visos kontinentos, to fosilijas atrastas jau terciārā perioda brūnogļu slāņos, kas ļauj domāt, ka šiem augiem ir vairāk nekā 40 miljonus gadu sena vēsture. To, ka rozes pieskaitāmas pie visvecākajiem cilvēku atzītajiem un novērtētajiem augiem, apliecina Altaja novadā senās kapenēs atrastie 7000 gadu vecie sudraba naudas gabali ar rozes attēlu. Garšīgos, aromātiskos augļus un smaržīgos ziedus lietoja ārstniecībā, uzturā un kosmētikā.

Rožu izplatību sekmēja arī karagājieni, piemēram, veicot izrakumus valdnieku kapenēs Tigras apgabalā, iegūts materiāls, kas liecina, ka Mezopotāmijas valdnieks, atgriežoties no karagājiena, savā zemē pārvedis rozes, vīģes un vīnkokus.

Nepieredzēts rožu uzplaukums sākās, kad rožu ziedi nonāca Romā. Izlutinātajiem romiešiem, tie kļuva par greznuma un bagātības simbolu. Aromātiskos ziedus lietoja rožu eļļas ieguvei un kosmētikai. Rožu ziedus lietoja pret sāpēm pakrūtē un vēderā. Rožu sakņu novārījumu pret traku suņu kodumiem, nierakmeņu un žultsakmeņu šķīdināšanai. Skarbus laikus rozes piedzīvoja līdz ar kristietības iedibināšanu, kad roze tika piedēvēta pagānu simbolikai, par laimi, jau tobrīd rozes pazina kā lielisku ārstniecības līdzekli, un no iznīcības tā paglābās klosteru dārzos.

Sākoties viduslaikiem, rozes pamazām atguva savu popularitāti. Teofrasts savā darbā ,,Dabas zinību vēsture” aprakstīja rozi un tās darbību tik pilnīgi, ka ilgus gadus šis apraksts tika pārnests uz citiem traktātiem nemainīgā veidā. Hipokrats ieteica rožu augļus lietot žultspūšļa iekaisumu ārstēšanai. Avicenna savos darbos apraksta lielo austrumu rožu dažādību un to pielietojumu. Dioskorīds ieteica rožu augļu izvilkumu vīnā lietot kā līdzekli, kas mazina vēdera sāpes.

Mūsdienās Eiropas Farmakopejas 7.izdevumā iekļautas rožu sugas, kuru augļi bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu. Šī rožu augļu īpašība atklāta tikai divdesmitajā gadsimtā, kad attīstījās medicīna un vitaminoloģija .

Rožu dzimta (Rosaceae) pasaulē ļoti izplatīta, ietver apmēram 3370 sugas, ieskaitot sīksugas. Latvijā sastopamas 125 sugas, un tā ir trešā lielākā dzimta Latvijas florā. Dzimta sadalīta vairākās ģintīs: rožu (Rosa), aveņu (Rubus), zemeņu (Fragaria), ancīšu (Agrimonia), retēju (Potentilla), vilkābeļu (Crategus) un citās.Augiem raksturīga hibridizācija, tāpēc daudzas ģintis savstarpēji grūti nodalāmas (piemēram: Rosaceae (rožu), Crataegus (vilkābeļu), Spiraea (spireju)). Daudzi no rožu dzimtas augiem tiek izmantoti tautas medicīnā (piemēram: ieva, maura retejs, vīgrieze) un zinātniskajā medicīnā (vilkābeles, rozes un citi).

Rozes pieder pie rožu dzimtas (Rosaceae) rožu ģints (Rosa L.), tā ir lielākā no rožu dzimtas ģintīm un tās sistematizācija, kā norāda pētnieki, ir apgrūtinoša, tāpēc sugu skaits ir visai nenoteikts. Šobrīd tajā iekļauts vairāk nekā 400 savvaļas sugu, kas izplatītas galvenokārt ziemeļu puslodē. Atsevišķas sugas spēj augt pat netālu no polārā loka, bet tālākais areāls dienvidu virzienā sasniedz tropu apgabalus. Dienvidu puslodē rožu sugas praktiski nav sastopamas.

Latvijā konstatētas ap 100 rožu sugām, no kurām lielākā daļa ir laika gaitā introducētas, pēc  I. Riekstiņa pētījumiem sastopamas 11 rožu sugas pēc ,,Latvijas Daba” datiem - 15 vietējās floras rožu sugas. Latvijas florā ir pārstāvētas divas no desmit rožu sekcijām - kanēļrožu (Cinnamomea Crepin syn. Cassiorhodon Dumort.) un suņu rožu sekcija (Caninae DC.).

Rozes ir tipiski krūmi, kuru dzinumi gandrīz vienmēr klāti ar bieziem, asiem dažādas formas dzeloņiem. Dzeloņi ir auga dabisks aizsardzības līdzeklis, kas rožu gadījumā ir segaudu īpaši veidojumi, tos nevajadzētu jaukt ar ērkšķiem. Ērkšķi ir lapu vai dzinumu pārveidnes, kuras nevar nolauzt, bet rožu dzeloņus nolaužot var viegli atdalīt no stumbra.

Mainīgs un atšķirīgs ir arī rožu krūmu augstums: 25 līdz 35 cm Ruleta rozei (Rosa rouletti), bet suņu rozei (Rosa canina L.) un daudzām citām sugām līdz pat 2 m un vairāk. Lapu daudzums, forma un lielums ir katras sugas raksturīgā pazīme. Ziedi rozēm ir pa vienam, vai ziedkopās, tās visbiežāk ir vairogveida un sastāv no dažiem līdz vairākiem desmitiem ziedu. Atsevišķu ziedu diametrs svārstās no 1,5 līdz pat 10 cm. Ziedi ir divdzimuma ar daudzām auglenīcām un putekšņlapām, kas atrodas uz padziļināts ziedgultnes. Uz ziedgultnes virsmas attīstās riekstiņi, ko tautā sauc par,, sēklām” un ko no ārpuses apņem sulīgs, vēlāk miltains augļapvalks. Ziedi attīstās uz pirmās, otrās un trešās pakāpes dzinumiem, tie sāk veidoties iepriekšējā gadā un lielākajai daļai zied tikai vienu reizi vasarā. Tomēr ir izņēmumi rievainajai rozei (Rosa rugosa Thunb.) un spožajai rozei ( Rosa lucida Thunb.), kas zied gandrīz nepārtraukti no jūnija līdz pat salnām, jo šīm sugām ziedi veidojas arī uz viengadīgajiem dzinumiem.

Dažādām rožu sugām sakņu sistēma ir atšķirīga, tā var būt spēcīga un dziļa, kas sniedzas pat līdz 2 m dziļumam (Rosa canina L.), vai sekla izvietota horizontāli augsnes virskārtai (Rosa rugosa Thunb.). Rozes ir gaismas prasīgi augi, savvaļā aug grāvmalās, ceļmalās, skrajos mežos, plaši tiek kultivētas apstādījumos kā dekoratīvi augi. Lielākā daļa savvaļas rožu ir ziemcietīgas un labi pārziemo Latvijas apstākļos.

Pamatojoties uz Eiropas farmakopejas 7.izdevumu, uzmanība pievērsta trim rožu sugām, kuras sastopamas arī Latvijas florā, tās ir suņu roze (Rosa canina L.), kanēļroze (Rosa pendulina J. Herrm. syn. Rosa cinnamomea L.) un kroku roze ( Rosa rugosa Thunb.). No citām rožu sugām raksturota kroku roze, jo šai rozei ir ļoti lieli augļi un tā ir vitamīniem bagāta, tāpēc tā varētu būt perspektīva suga rūpnieciskai audzēšanai, bez tam, šī roze tiek uzskatīta par vienu no vecākajām Latvijas rožu sugām.

Suņu roze (Rosa canina L.) ir aptuveni 150 – 200 cm augsts krūms ar gariem pātagveida maz zarotiem dzinumiem. Dzinumi klāti ar zaļganu mizu un lieliem sirpjveidīgiem dzeloņiem. Lapas kailas, tumši zaļas, spīdīgas apmēram 9,2 cm garas un 6,9 cm platas. Lapiņas piecas līdz septiņas, vienkārši smaili zāģzobainas, olveida. Pielapes spēcīgi attīstītas ar asām austiņām un malu skropstiņām.

Ziedi balti vai gaiši rozā, sakārtoti vairogveida ķekaros pa 3 - 5 ziediem. Ziedi divdzimuma ar daudzām putekšņlapām un auglenīcām, kas atrodas padziļinātā ziedgultnē. Ziedam ir piecas kauslapas - divas veselas, divas plūksnainas no abām pusēm, viena no vienas puses plūksnaina, no otras gluda ar nelielu lancetveida nobeigumu. Kauslapas vāji attīstītas, pēc zieda noziedēšanas atliecas ziedkāta virzienā un tādā stāvoklī paliek līdz augļa nobriešanai. Pēc augļa nobriešanas kauslapas viegli nolūst un no katras kauslapas paliek lūzuma vieta, kura veido piecstūri ar aplīti vidū.

Augļi, cinarodiji, veidojas ziedgultnei saaugot ar auglenīcām. Tie ir gludi, oranži, eliptiski   1-2 cm gari. Augļa iekšpusē sieniņas klātas ar matiņiem, tajos izvietoti riekstiņi. Suņu roze zied jūnijā, jūlijā augļi nogatavojas augustā un septembrī.

No citām sekcijas rozēm suņu rozi atšķirt ir ļoti sarežģīti, tai ir daudzas radniecīgas sugas. Speciālisti nav spējuši precīzi noteikt sugu skaitu, kas pieder suņu rožu sekcijai, šim apstāklim ir zinātnisks pamatojums.

Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, attīstoties ģenētikai un iedzimtības hromosomālai teorijai, dažādu valstu zinātnieki īpašu uzmanību pievērsa hromosomu pētījumiem. Viņi pētīja dažādu augu šūnu kodolus, galvenokārt tika skaitīti hromosomu pāri tajos. Izrādījās, ka augiem, kas vairojas ar apputes palīdzību, hromosomu skaits ir pāra, tas nepieciešams, lai mejozes laikā šūnā nokļūtu haploīds hromosomu skaits, kas apaugļojoties kļūst diploīds, līdz ar to augs saņem pusi īpašību no mātes auga un pusi no tēva auga. Suņu rozei zinātnieki ir konstatējuši 35 hromosomas. Noskaidrojās, ka šāds sarežģīts un neparasts hromosomu skaits un ar to saistīto gēnu mantošanas mehānisms rada attiecīgas sekas:

1)      lielākā daļa suņu rozes pazīmju tiek pārmantota pa mātes līniju un tikai neliela daļa pa tēva līniju.

2) Krustojot divus dažādus suņu rožu sugai piederīgus augus, veidosies augi ar dažādām pazīmēm. Tas atkarīgs no tā, kurš no augiem tiek izmantots kā mātes un kurš kā tēva augs. Suņu roze ļoti viegli krustojas ar radniecīgu sugu augiem, kuriem ir līdzīgs hromosomu izvietojums mejozes procesā un ar rozēm, kuras veido normālu diploīdu hromosomu skaitu. Abos gadījumos veidojas auglīgi hibrīdi.

Šī hromosomu īpatnība ir pamatā tam, ka speciālisti nespēj precīzi nodalīt dažādās suņu rozes sekcijas apakšsugas. Suņu roze ir viena no populārākajām augu sugām, tā ir sastopama lielākajā daļā Eiropas valstu. Latvijā tā sastopama dienvidu daļā kā savvaļas augs, kā arī plaši tiek audzēta apstādījumos. Dānijā un Zviedrijā suņu roze tiek audzēta dabiskos apstākļos saskaņā ar Labas ārstniecības augu audzēšanas prakses prasībām. Lauki šeit tiek kultivēti atbilstoši ekoloģijas principiem, nelietojot herbicīdus un mēslojumu. Pirmo rožu augļu ražu no šādiem laukiem ievāc pēc trim gadiem un izmanto rūpnieciskai pārstrādei.

Kanēļroze (Rosa pendulina J.Herrm. sin. Rosa cinnamomea L.) ir aptuveni 100 - 150 cm augsts krūms ar stāviem rīkstveida dzinumiem. Zari klāti ar violeti brūnganu, spīdīgu mizu. Jaunie dzinumi klāti smalkiem, gandrīz taisniem dzeloņiem, dzeloņi ļoti biezi klāj zaru un tie ir dažāda lieluma. Vecākiem dzinumiem dzeloņi retāki, izvietoti pāros, tie ir vienāda lieluma.

 Lapas no virspuses tumši zaļas, kailas, no apakšpuses pūkainas, gaišas. Lapas plātnes mala vienkārši zāģzobaina, apmēram, 9 cm gara un 6 cm plata. Lapiņas ir piecas un var būt eliptiskas, iegareni eliptiskas, iegareni olveida un otrādi olveida. Jauniem dzinumiem pielapes ir šauras ar ieritinātā malām, vecākiem - platākas ar atstāvošām maliņām.

Zaru galos veidojas vientuļi ziedi uz īsa kāta. Zieds, apmēram, 5 cm diametrā. Zieda krāsa sarkana vai purpura. Ziedam ir piecas vainaglapas: otrādi olveida vai otrādi sirds veida formā. Divdzimuma ziedi ar daudzām auglenīcām un putekšņlapām, kas atrodas uz stipri padziļinātas ziedgultnes. Ziedgultne augšējā daļā pāriet pieclapainā kausā. Kauslapas garas, ar gludu malu, retāk plūksnainas, bet vienam augam visas piecas kauslapas būs vienādas. Kauslapas ir ar labi izteiktu, paplašinātu lancetveida nobeigumu, malas un apakšpuse tām pūkainas un dziedzerainas, augšpusē tās ir kailas. Kauslapas ir stāvas un pēc augļa nogatavošanās saglabājas pie augļa. Augļi ir jāņogsarkani, nelieli 1,2 cm diametrā, gludi un apaļi retāk var būt elipsoidāli. Augļa iekšējās sieniņas klātas matiņiem, tajos izvietoti riekstiņi. Zied no maija līdz jūlijam, augļi nogatavojas augustā un septembrī.

Kanēļroze sastopama mērenajā klimata joslā Austrumeiropā, Viduseiropā, Skandināvijas valstīs un Rietumsibīrijā. Latvijā kanēļroze ir viena no vecākajām savvaļas sugām. Sastopama jūrmalas kāpās, pamežos, ceļu malās, iemīļots apstādījumu augs. Aug smilts un grants augsnēs.

Kroku roze (Rosa rugosa Thumb.) ir zems apmēram 50 - 200 cm augsts krūms, var veidot klājeniskas audzes. Zari bagātīgi zaroti. Dzeloņi smalki, taisni vai nedaudz ieliekti, lielākie ar matiņiem.

Lapas nepāra, plūksnaini saliktas, krokainas ar reljefu dzīslojumu. Lapu virspuse spīdīgi zaļa, apakšpuse blāvi pelēkzaļa, klāta dziedzeru punktiņiem. Atsevišķās lapiņas olveida, mala vienkārši zāģzobaina. Lapas kāts klāts ar dzeloņiem. Pielapes plati trīsstūrainas, ausainas. Ziedi lieli karmīnsarkani, dažreiz balti, novietoti pa vienam uz īsa ziedkāta. Kauslapas garas, ārpusē sarainiem dziedzermatiņiem. Kauslapas pēc augļa nogatavošanās paliek pie augļa. Augļi lieli, lodveida, nedaudz saplacināti, oranžsarkani. Zied no maija līdz septembrim, augļi nogatavojas augustā un septembrī.

Kroku roze ir Tālo austrumu suga, kas plaši kultivēta un vietām ir pārgājusi savvaļā. Latvijā pamatā tiek kultivēta apstādījumos, no kurienes ir pārgājusi savvaļā, tāpēc ir sastopama apdzīvoto vietu tuvumā, ceļmalās, parku apkaimē, tīrumu malās, sausās mežmalās. Vairojas ar sakņu atvasēm, tāpēc var veidot audzes.

Lietošanai tradicionālajā medicīnā ievāc rožu augļus. Tos ievāc, kad tie ir sasnieguši tehnisko gatavību un ieguvuši raksturīgo nokrāsu. Ievāc veselus, nebojātus augļus. Augļus ievāc augusta beigās, septembrī, dažkārt pat oktobra sākumā, tie nedrīkst būt pārgatavojušies, bojāti vai sasaluši.

Augļus pārstrādā svaigus vai žāvē. Žāvē divēji:

1. paņēmiens. Ievāktos augļus attīra no kātiņiem un kauslapām, ar nerūsējoša tērauda vai plastmasas nazi pārgriež un uzmanīgi iztīra riekstiņus ar matiņiem, tad, lai saglabātu vitamīnu kompleksu, žāvē strauji, augstā temperatūrā (līdz 900C).

2. paņēmiens. Veselus augļus izklāj plānā kārtiņā un žāvē ātri, augstā temperatūrā (līdz 900).Pēc izžūšanas sijā uz sieta, lai attīrītu no kauslapām.

Žāvēšana notiek speciālās iekārtās, kur tiek nodrošināta ventilācija un ir regulējams temperatūras režīms. Saskaņā ar Eiropas farmakopejas 7. izdevuma prasībām, medicīnā lieto rožu augļus, kas ir sagatavoti pēc pirmā paņēmiena.

Jāatzīmē, ka suņu rozes augļi, kuri paredzēti rūpnieciskai pārstrādei un ir audzēti atbilstoši Labas ārstniecības augu audzēšanas prakses prasībām, tiek vākti ar speciālas tehnikas palīdzību tūlīt pēc augļu nogatavošanās. Augļus pēc novākšanas sasaldē, lai maksimāli saglabātu vitamīnu kompleksu, tad šķiro ar lāzera palīdzību, lai atlasītu bojātos un negatavos augļus. Atlasītos augļus žāvē temperatūra, kura nedrīkst pārsniegt 400C. Pēc izžāvēšanas augļi tiek samalti pulverī, kurā tiek stingri kontrolēts vitamīnu un minerālvielu daudzums.

Drogā saskaņā ar Eiropas farmakopejas 7. izdevumu ir gaļīgi, dobi, krūzveida ziedgultņu fragmenti ar kauslapu atliekām. Krāsa gaiši sarkana līdz oranžsarkanai, izliektā virsma ir spīdīga un krokaina, hipantija iekšējā siena klāta sarveida matiņiem.

Rožu augļi ir bagāti ar vitamīniem. Tie satur ūdenī un taukos šķīstošos vitamīnus. Rožu augļos esošie vitamīni darbojas sinerģiski savā starpā, tiem ir cilvēka organismam laba biopieejamība. Rožu augļi satur ūdenī šķīstošos C, B1, B2 un P vitamīnus un taukos šķīstošo K1 vitamīnu, kā arī visus organismam nepieciešamos mikroelementus. Riekstiņos ir E vitamīns, tauku eļļas, proteīni un fosfolipīdi.

Lielāks C vitamīna daudzums( 2,5 - 6,0 % ) ir kanēļrožu sekcijas rozēs, bet suņu rožu sekcijas rozēs mazāks (0,8 - 1,2%). Atbilstoši Eiropas Farmakopejas 7. izdevuma prasībām, C vitamīna daudzums rožu augļos nedrīkst būt mazāks par 0,3% .

Cilvēka organismā C vitamīns nesintezējas, tas ir jāuzņem ar augu valsts produktiem. Diennaktī pieaugušam cilvēkam nepieciešams uzņemt 70 - 120 mg askorbīnskābes. Askorbīnskābe organismā piedalās oksidēšanas - reducēšanas procesos, kuros tā pārvēršas dehidroaskorbīnskābē. Noskaidrots, ka askorbīnskābe iedarbojas stimulējoši uz saistaudu pamatvielas - mukopolisaharīdu hialuronskābes un hondroitīnsērskābes veidošanos un kolagēna sintēzi. Tā rezultātā nostiprinās asinsvadu sieniņas, tiek samazināta to caurlaidība un veicināta audu reģenerācija. C vitamīns terapeitiskās devās nodrošina antitoksisku un antioksidatīvu darbību. Askorbīnskābe pastiprina asins recēšanu, stimulē virsnieru hormona darbību, paaugstina organisma aizsargspējas, regulē holesterīna daudzumu asinīs. C vitamīns nepieciešams, lai nodrošinātu normālu dzelzs uzsūkšanos.

 Tiek uzskatīts, ka C vitamīns terapeitiskās devās kavē kancerogēno nitrozamīnu veidošanos, bet lielās devās (5-10 g dienā) C vitamīns nomāc kanceroģenēzi un ļauj samazināt pretsāpju līdzekļu devas onkoloģijas slimniekiem, jo mazina metastāžu sāpes kaulos. Tomēr C vitamīna loma onkoloģisko slimību ārstēšanā nav guvusi statistiski ticamus apstiprinājumus. Vairāk C vitamīna jāuzņem smēķētājiem, jo viņiem uzsūcās tikai 63 līdz 80% no uzņemtās devas. Jāatzīmē, ka rožu augļos askorbīnskābes ir daudz, apmēram 10 reizes vairāk nekā upenēs un 50 reizes vairāk nekā citronos. Apēdot 5 gramus rožu augļu, cilvēks uzņem C vitamīna dienas devu.

Svarīga nozīme ir arī flavonoīdiem, kuri ir rožu augļos, tiem piemīt P vitamīna aktivitāte. Tie samazina asinsvadu sieniņu caurlaidību, stimulē kolagēna sintēzi audos, veicina C vitamīna aktivitāti un tā uzsūkšanos audos, kā arī pazemina holesterīna līmeni asinīs.

 Pie tam, flavonoīdi ir viena no plašāk pārstāvētajām fenola dabas vielu grupām augos. Rožu augļos tie ir gan brīvā, gan glikozīdu veidā. Organismā flavonoīdi netiek sintezēti, tie jāuzņem ar pārtikas produktiem.

Noskaidrots, ka rožu augļos ir flavonoli - kvercetīns, rutīns, hiperozīds, izokvercetīns, kempferols, antociāni un citi flavonoīdi. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka visspēcīgākā antioksidatīvā darbība no bioflavonoīdiem piemīt kvercetīnam. Uzskata, ka tā antioksidatīvā darbība ir spēcīgāka nekā tokoferolam, bez tam kvercetīnam piemīt arī antialerģiska iedarbība. Tas bloķē enzīmus, kuri piedalās arahidonskābes metabolismā, tā nomācot leikotriēnu un histamīna sintēzi. Kvercetīnam piemīt spēja uzlabot koronāro asinsriti un nomākt tromboksānu sintēzi, tāpēc ir uzskats, ka, lietojot pārtikā kvercetīnu saturošus augļus, samazinās infarktu un insultu risks, tam piemīt arī pretvīrusu un imūnstimulējoša darbība. Kvercetīns pastiprina T-limfocītu un fagocītu darbību. Ir zināmi pētījumi, kas liecina, ka kvercetīns izsauc vēža šūnu apoptozi. Tas notiek, jo kvercetīns aktivizē p53 gēnu, kurš organismā atbild par svešu šūnu atpazīšanu un iznīcināšanu.

Rožu augļos ir kvercetīna glikozīds rutīns. Eksperimentālu pētījumu rezultāti apliecina, ka tas kavē asinsvadu sieniņu struktūrelementa (hialuronskābes) noārdītāju enzīmu hialuronidāzi, tā aizsargājot asinsvadu sieniņas un uzlabojot venozo atteci. Tam ir svarīga nozīme arī organisma antioksidatīvās sistēmas stiprināšanā, C vitamīna un adrenalīna stabilizēšanā. Rutīnam piemīt arī antisklerotiska darbība un tas samazina sirds asinsvadu slimību risku.

  Nelielā daudzumā rožu augļi satur hesperidīnu, kuram tāpat kā kvercetīnam piemīt antihistamīnu darbība un kā rutīnam vēnu sieniņas tonizējoša iedarbība. Hesperidīnam, lielākā mērā nekā citiem flavonoīdiem piemīt fitoestrogēnu īpašības. Hesperidīns aizstāj organismā trūkstošos estrogēnus, tādā veidā tiek kompensēts estrogēnu deficīts un novērsta kaulu blīvuma samazināšanās. Ar labiem panākumiem hesperidīnu izmanto menopauzes simptomu mazināšanai un kā palīglīdzekli sieviešu uroģenitālo un krūšu audzēju ārstēšanā. Hesperidīns piedalās arī tauku vielmaiņas un kolagēna veidošanas procesos. Svarīga ,ka tieši hesperidīns nodrošina parējo bioflavonoīdu aizsardzību pret kaitīgiem ārējās vides faktoriem un potencē to darbību organismā.

Noskaidrots, ka rožu augļi satur ūdenī šķīstošos B grupas vitamīnus, kuri aktīvi piedalās vielmaiņas procesos. Sevišķi svarīgi tas ir organisma intensīvi funkcionējošo sistēmu (nervu, asinsrites sistēmu un muskulatūras) darbībai.

Zināms, ka B1 vitamīns jeb tiamīns organismā fosforilējas un kļūst par pirovīnogskābes dekarboksilāzes koenzīmu, tas normalizē ogļhidrātu vielmaiņu un nodrošina enerģijas atbrīvošanos. Svarīga loma tiamīnam ir organisma olbaltumvielu maiņas un ūdens bilances regulācijā, kā arī acetilholīna veidošanās procesā. Diennaktī būtu jāuzņem 1,5-2 mg B1 vitamīna, bet lietojot uzturā daudz cietes un cukura saturošu produktu tas jāuzņem lielākās devās, lai veicinātu ogļhidrātu pilnīgu noārdīšanos un organismā netiktu uzkrāti vielmaiņas starpprodukti.

Rožu augļos ir aptuveni 0,03-0,6% B2 vitamīna jeb riboflavīna. Organismā B2 vitamīn ATF klātbūtnē fosforilējas un pārvēršas par koenzīmiem, kas ir flavīnenzīmu sastāvā un nodrošina audu elpošanu, kā arī piedalās ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņā. Tas piedalās audu reģenerācijā un augšanā, redzes funkcijas stimulēšanā un hemoglobīna sintēzē. Īpaši svarīgi riboflavīnu pietiekamā daudzumā uzņemt ir bērnu un pusaudžu vecumā, jo tas nodrošina normālu organisma attīstību un augšanu.

Augļi satur aptuveni 1% taukos šķīstošo K1 vitamīnu jeb fitomenadionu. K1 vitamīns ir vitāli nepieciešams asinsreces faktors, diennakts deva pieaugušam cilvēkam ir 0,1 - 0,3 mg. Puse no šīs devas tiek sintezēta resnajās zarnās, bet otru pusi jāuzņem ar pārtiku (0,05 - 0,15mg). Vitamīna antihemorāģiskā darbība pamatojas uz to, ka tas stimulējoši iedarbojas uz tā saucamajiem K1 vitamīna atkarīgajiem asins recēšanas faktoriem: protrombīnu, prokonvertīnu, Hrismas faktora un Stjuarta-Povera faktora sintēzi aknās.

K1 vitamīns veicina arī ATF, kreatīnfosfāta un vairāku enzīmu, tai skaitā antikoagulējošo faktoru proteīnu sintēzi.

Rožu augļi bez vitamīniem satur organisma sistēmu normālai funkcionēšanai nepieciešamos karotinoīdus. Karotinoīdi ir dabas vielas, kuras sintezē augi un daži mikroorganismi. Zināmi aptuveni 600 dažādi karotinoīdi, no kuriem apmēram 10% piemīt A provitamīna aktivitāte. Dabā biežāk sastopams ir beta karotīns, kurš ir 20-30% no visiem dabā sastopamajiem karotinoīdiem. Rožu augļi satur 0,7 – 8 % karotīna, kas pārsvarā ir beta karotīna veidā.

Organismā beta karotīna uzsūkšanās un pārveide par A vitamīnu notiek tievajās zarnās, kad, uz karotīnu iedarbojoties skābeklim un beta karotīndioksigenāzei, veidojas retināls, kurš, iedarbojoties uz to retinoaldehīdreduktāzei, veido retinolu. Uzņemot karotinoīdus pat ļoti lielās devās, hipervitaminoze neveidojas, tāpēc to nevar pārdozēt.

Cilvēkam karotīnus saturoša pārtika ir jāuzņem regulāri un noteiktos daudzumos, jo tie organismā izpilda daudzas dzīvībai svarīgas funkcijas.

Karotinoīdi ar A vitamīna aktivitāti nodrošina normālu organisma endokrīno sistēmu darbību. Uzskata, ka retinolam piemīt svarīga nozīme organisma reducēšanās un oksidēšanās procesos. Tas piedalās mukopolisaharīdu, olbaltumvielu un lipīdu sintēzē un kalcija absorbcijā. Retinolam ir liela nozīme acs tīklenes redzes pigmenta rodopsīna sintēzē. A vitamīns palielina organisma imunitāti, nodrošina normālu ādas un gļotādas epitēliju funkcijas. Kopā ar B grupas, C un P vitamiem nozīmīga loma audzēju profilaksē un staru slimības ārstēšanā un profilaksē. Svarīga loma A vitamīnam ir arī brūču, apdegumu un apsaldējumu ārstēšanā.

Karotinoīdiem piemīt arī citas organismam būtiskas īpašības, kuras nav saistītas ar provitamīna aktivitāti. Tie organismā darbojas kā antioksidanti, kas molekulārā šūnu līmenī novērš ultravioletā un rentgena starojuma, gēniem toksisku vielu ietekmi, kā arī nodrošina genoma stabilitāti un organisma rezistenci pret mutoģenēzi un kanceroģenēzi. Karotinoīdi palīdz organismam izmantot pārējos antioksidantus un enzīmus, kā arī darbojas pret stresu.

No smalcinātas un nesmalcinātas drogas karotīna absorbcija notiek dažādi. Noskaidrots, ka no smalcinātas drogas karotinoīdi uzsūcas labāk, jo ir bojāta šūnu membrāna un aktīvā viela izdalās vairāk. Būtiski ir tas, ka lietojot karotinoīdus saturošus preparātus vienlaikus jālieto tauki vai eļļa. Lietojot rožu augļus, eļļa papildus nav jālieto, jo augļi paši to satur.

Bez tam, noskaidrots, ka augļos ir apmēram 3,7 % pektīnvielu, 4,5% miecvielu, aptuveni 18% cukura: (galvenokārt glikoze, fruktoze un saharoze). Ir arī organiskās skābes: apmēram 2% citronskābes un apmēram 3% ābolskābes. Augļi ir bagātīgs minerālvielu avots: konstatēts, ka 100 gramos sausu rožu augļu ir līdz 58 mg kālija, līdz 20 mg magnija, līdz 20 mg fosfora līdz 66 mg kalcija, apmēram 5-10 mg nātrija,100 mg cinka, līdz 28 mg dzelzs. Būtiski ir tas, ka visas šīs vielas viena otru papildina un ir ar labu biopieejamību.

Iepazīstoties ar rožu augļu ķīmiskā sastāva pētījumiem kļūst skaidrs, kāpēc tiem ir pievērsta tik liela pasaules zinātnieku uzmanība. Rožu augļi ir daudz pētīti gan dienvidu, gan ziemeļu valstīs. Daudzu valstu tautas medicīnā rožu augļi tiek lietoti kā pretiekaisuma līdzekļi locītavu sāpju gadījumos, bet nopietni zinātniski pētījumi par rožu augļu bioaktīvo vielu kompleksa darbības mehānismiem un to preparātu darbību parādījās tikai pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs. Par standartizētiem preparātiem pētījumi tika publicēti sākot ar 1997. gadu.

Pēc tam, kad tika novērots, ka rožu augļu vielu komplekss veicina urīnskābes izdalīšanos caur nierēm, radās hipotēze, ka tas varētu atvieglot artrīta slimnieku veselību.

Rožu augļu pulvera sadalīšanai sastāvdaļās, pagatavoja ekstraktus ar dažādiem šķīdinātājiem (heksānu, dihlormetānu, metanolu un ūdeni). Pēc tam iegūtos ekstraktus dalīja frakcijās un izvērtēja to pretiekaisuma efektu. Ekstrahējot rožu augļu pulveri ar dihlormetānu, tika iegūta aktīvā frakcija galaktolipīds, jeb galaktopiranozilglicerols (GOPO). Vēlākos pētījumos atklāja, ka tas nosaka rožu pulvera pretiekaisuma un antioksidatīvo darbību.

Izdalītais galaktolipīds patentēts sadarbojoties trim Dānijas zinātniskajām iestādēm: Dānijas Lauksaimniecības zinātniskajam institūtam, Kopenhāgenas universitātes slimnīcai un Dānijas farmācijas zinātņu universitātei. Ekstrahējot rožu augļus ar ūdeni, galaktolipīds tajā netika konstatēts, tātad uzņemt organismā galaktolipīdu var tikai sausa pulvera veidā.

Dabā esošie galaktolipīdi pēc ķīmiskās struktūras ir glicerolipīdi, kuru sastāvā ir trīsvērtīgais spirts - glicerols un taukskābes. Glicerola divas spirta grupas ir esterificētas ar taukskābi - α – linolēnskābi, bet trešajai spirta grupai pievienotas vairākas galaktozes molekulas.

Pēc ķīmiskajām īpašībām galaktolipīdi atgādina fosfolipīdus, bet ir daudz gaistošāki un veido stabilākas emulsijas nekā sojas vai olu lecitīns. Uzskata, ka šo īpašību dēļ galaktolipīdus varētu izmantot lipofīlu matricu un mikroemulsiju gatavošanā dažādu zāļu ražošanā.

Pēc tam, kad Dānijā tika patentēts aktīvais savienojums galaktopiranozilglicerols jeb GOPO, zinātnieki laboratorijas apstākļos veica pētījumus, kuru rezultātā noskaidroja vairākas būtiskas vielas īpašības, kas sekmē to pretiekaisuma darbību. Laboratoriskie pētījumi ar standartizēta rožu augļu pulvera galaktolipīdiem pierādīja, ka tiem piemīt selektīva pretiekaisuma darbība, stabilizējot šūnu membrānas un samazinot to caurlaidību. Noskaidrots, ka tas inhibē neitrofīlo leikocītu un makrofagu migrāciju, mazina citokīnu, brīvo radikāļu un citu toksisko vielu atbrīvošanos, tā bremzējot locītavu audu bojājumu un skrimšļa deģenerāciju, kā arī inhibē lipīdu oksidāciju un samazina leikocītu hemostāzi.

Interesanti klīniskie pētījumi veikti Humbolta universitātē, kuru laikā, zinātnieki noskaidroja, ka osteoartrīta pacientu asins serumā samazinās kreatinīna līmenis. Paši pacienti atzina, ka uzlabojas locītavu kustīgums un samazinās sāpes. Vēlāk līdzīgus pētījumus publicēja Dānijas zinātnieki, parādot, ka 13 pacientiem rožu pulveris devā no 10 - 45 gramiem dienā apmēram par 50 % samazināja iekaisumu. Vēlāk Dānijas zinātnieki pacientu skaitu palielināja līdz 96 un Ziemeļvalstu kongresā, Malmē 2004. gada aprīlī, ziņoja par pacientu stāvokļa uzlabošanos pēc pulvera lietošanas. Locītavu sāpes samazinājās apmēram pusei pacientu pēc četru mēnešu ārstēšanas, salīdzinot ar placebo grupu. Pētījumu sākumā tika pētīta rožu augļu pulvera iedarbība, bet vēlāk tika publicēti izolētu galaktolipīdu pētījumi.

Savukārt Francijas zinātnieku pētījumā tika pārbaudītas rožu augļu pulvera polifenolu un flavonoīdu frakcijas antioksidatīvās spējas. Pētījumā noskaidroja, ka antioksidatīvā darbība piemīt ne tikai rožu augļu sastāvā esošajam C vitamīnam, bet arī flavonoīdiem un polifenoliem. Pēc zinātnieku domām tieši polifenoli ir tie, kas pasargā šūnu no bojājumiem.

Jāatzīmē, ka Skandināvijas valstīs tiek lietots standartizēts rožu augļu līdzeklis Hyben Vidal. Tā standartizēšanu veic pēc C vitamīna daudzuma rožu augļos. Klīniskajos pētījumos konstatēja šī līdzekļa osteoartrīta ārstēšanas spējas. Tomēr tālākajos pētījumos konstatēja, ka pulvera standartizēšana ir jāveic tieši pēc GOPO, nevis C vitamīna vai flavonoīdu frakcijām. Dānijā rožu augļu pulveris tika iegūts no Rosa canina šķirnes LiTo tāpēc tas ieguva nosaukumu LitoZin.

Laika posmā no 1997. līdz 2007. gadam tika veikti vairāki klīniskie pētījumi, izmantojot standartizētu rožu augļu pulveri ar aktīvo vielu GOPO. Rezultāti publicēti dažādu zinātnisku konferenču materiālos un zinātniskos izdevumos. Zinātnieki secināja, ka rožu augļu standartizētais pulveris ar aktīvo vielu GOPO, jūtami samazina nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) patēriņu, uzlabo locītavu kustīgumu, samazina sāpes un tam nav novērotas blakus parādības, tai pat laikā zinātnieki uzsver, ka rožu augļu standartizētais pulveris ir lietojams tikai kompleksās terapijas sastāvā un nevar aizvietot glikozamīnu, pretiekaisuma un pretsāpju preparātus.

Interesanta un iepriekšējos pētījumus apkopojoša ir 2008. gadā Vācijā veiktā meta analīze, kuras mērķis bija noskaidrot, vai rožu augļu standartizētais pulveris palīdz mazināt sāpes osteoartrīta pacientiem. Apkopojot dažādās medicīnas datu bāzēs (MEDLINE,EMBASE, Cochran Library u.c.) kā arī starptautiskajos reimatologu kongresos prezentētos pētījumu materiālus, zinātnieku grupa centās rast atbildi uz šo jautājumu. Analīze tika veikta par visiem līdz 2007. gada oktobrim datubāzēs atrastajiem klīniskajiem pētījumiem. Analīzes mērķis bija atrast statistiski ticamus pierādījumus izvirzītajiem jautājumiem:

1)      vai ir novērojama sāpju mazināšanās pacientiem,

2)      vai samazinās NPL patēriņš,

3)      cik bieži novērojamas blakus parādības.

Visi analizētie pētījumi ir randomizēti, ar placebo kontrolēti, kuros pacientiem diagnosticēts osteoartrīts un sāpes ir ne mazāk par sešiem mēnešiem. Pacientu vidējais vecums 65,5 gadi, lielākā daļa no viņiem ir sievietes (62%). Pētnieki atzīme, ka ķermeņa masas indekss visiem ir no 27-27,3 kg/m2 . Lielākai daļai pacientu (61 %) ir ceļa locītavu osteoartrīts. Pacienti, kuri piedalās pētījumos, jau ir nozīmēti locītavu protezēšanai vai gaida šo nozīmējumu. Klīniskie pētījumi veikti Dānijā un Norvēģijā.

Pēc detalizētas klīnisko pētījumu materiālu apkopošanas un rezultātu pārbaudes atbilstoši speciāliem kritērijiem, tika izdarīts secinājums, ka nav statistiski ticamas atšķirības starp aktīvās ārstēšanas un placebo grupām, pie tam pētījuma rezultātus nevar attiecināt uz visiem iedzīvotājiem, jo nopietni klīniskie pētījumi notikuši tikai divās valstīs, līdz ar to nepieciešams turpināt rožu augļu pulvera izpēti.

Savukārt Japānā, 2008. gadā, tika pētīta no suņu rozes augļiem izdalītā kvercetīna iedarbība uz peļu melanomas šūnām. Turcijā Marmaras universitātē farmācijas un veselīga uztura fakultātes zinātnieki 2009. gadā veica laboratorisku pētījumu par Rosa canina augļu antioksidatīvajām īpašībām. Pēc veiktajiem pētījumiem noskaidroja, ka 3% un 4% koncentrācijā, rožu augļu izvilkumam piemīt ievērojamas antioksidatīvās īpašības. Turpinās no augiem izdalītu galaktolipīdu izpēte.

Ņemot vērā rožu augļu plašo bioloģiski aktīvo vielu sastāvu, un to, ka rožu augļu līdzekļiem praktiski nav blakus efektu, to klīniskā izpēte turpinās. Tiek pētītas gan atsevišķas no augļiem iegūtās vielu frakcijas, gan rožu augļi, gan to standartizētie līdzekļi.

Nevar nepieminēt tādus rožu produktus kā rožu eļļu un rožūdeni, ar kuriem ir slavena Bulgārija, Maroka un Turcija. Rožu eļļu var izmantot brūču, apdegumu, trofisko čūlu, izgulējumu un dermatožu ārstēšanā, to var lietot barojošās māmiņas krūšu galu kopšanai. Rožu eļļai piemīt lieliskas reģenerējošas īpašības tāpēc to pievieno dažādiem kosmētiskiem produktiem. Rožu eļļu iegūst no Damaskas rozes ziedlapiņām (Rosa damascena Mill.). To plaši lieto aromterapijā, spriedzes un satraukuma mazināšanai, tā īpaši ieteicama pēcdzemdību depresijas laikā. Rožūdeni iegūst, destilējot ar ūdeni rožu ziedlapiņas. To lieto gan kosmētikā, gan medicīnā.

Rožu audzes no mežiem un laukiem, lauksaimniecības darbības rezultātā, ir kļuvušas par ceļu un dzelzceļu malu apstādījumu augu. Dažas no rožu sugām ir iekļautas Latvijas un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Piemēram: mīkstā roze ( Rosa mollis Sm.), smaržlapu roze         ( Rosa rubiginosa L. ) un Šerarda roze ( Rosa sherardii Davies) ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā 3 kategorijas aizsargājamo augu sarakstā, bet ābolu roze (Rosa pomifera Herrm.) iekļauta Baltijas jūras reģiona sarkanajā grāmatā. Gribētos cerēt, ka mēs spēsim saglabāt rožu audzes brīvā dabā un, ka arī Latvijā atradīsies uzņēmīgi cilvēki, kas audzēs rozes rūpnieciskai pārstrādei.

Pasaulē turpinās interese par dabīgiem ārstēšanās līdzekļiem, tāpēc turpinās rožu augļu, konkrēti suņu rozes izpēte, un iespējams drīz mēs uzzināsim jaunus pētījumu rezultātus, bet līdz tam ievāksim rožu augļus un lietosim to produktus veselības stiprināšanā.

Izmantotās literatūras saraksts

  1. Rožu dzimta http://www.latvijasdaba.lv/augi/
  2. Riekstiņš I. Savvaļas rozes. Rīga: Zinātne, 1980. - 9-14;21-24. lpp.
  3. Шиповник собачий. http://www.travolekar.ru/php/show_herb.php?herb_id=1853&search=шиповник
  4. Brinckmann J. A., Lindenmaier M. P. et al. Herbal drugs and phytopharmaceuticals: a handbook for practice on a scientific basis / Stuttgart: Medpharm ; Boca Raton, FL : CRC Press, 2004, P. 519-522.
  5.  Шанцер И. Общие сведения о шиповнике. http://lubav.ucoz.ru./publ/vidy-shipovnika/2-1-0-79/
  6. Шиповник маиский. http://www.ecosystema.ru/08nature/trees/79.htm
  7. Purviņš I., Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. - Rīga: Zāļu infocentrs, 2002.- 267-284. lpp.
  8. Skutelis A., Pakalns D. Ārsniecības augu farmakoloģija. Rīga: Jura apgāds, 2005.- 35-37;49 ; 146. lpp.
  9. Evans W. C. Trese and Evans Pharmacognosy. Edinburgh: Saunders, 2002- P. 260;425-426.
  10. Полифенолы и биофлавоноиды. http://www.fit-leader.com/encyclopedia/antioxidants-2.shtml
  11. Шишкина М.Я., Шишкин П.Н., Сергеев А.В. Биодoступностъ каротиноидов. http://medi.ru/pbmc/8890202.htm
  12. Целительный шиповник. http://www.e-reading.org.ua/bookreader.php/92632/Dubrovin_-_Celitel'nyii_shipovnik.html.
  13. Kharazmi A., Winther K. Rose hip inhibits chemotaxis and chemiluminiscence of human peripheral blood neotrophils in vitro and reduces certain inflammatory parametrs in vivo. // Inflammopharmacology,1999, (7) P. 377-386.
  14. US patent appl. No 10/962 664. Larsen A. et al. Use of glycosides of mono – and diacylglycerol as anti – inflammatory aģents. Oct. 13. 2004.
  15. Kharazmi A., Winther K. Rose hip inhibits chemotaxis and chemiluminiscence of human peripheral blood neotrophils in vitro and reduces certain inflammatory parametrs in vivo. // Inflammopharmacology,1999, (7) P. 377-386.
  16. Winther K., Kharazmi A., Rose-hip,given ar standardised dry powder, exerts antiinflammatory and cell preserving properties in humāns. The 2nd International Congress on Coronary Artery Disease, Florence,1998.
  17. Rossnagel K., Willich S.N. [Value of complementary medicine exemplified by rose-hip]. // Gesendheitwesen, 2001, (63) P, 412-416.
  18. Kharazmi A.,Winther K. The anti-inflammatory properties of rose-hip // Inflam mopharmacology,1999.( 7). P. 63-68.
  19. Winther K. Kharazmi A. XXIX Nordic Congress in Clinical Chemestry.The diagnosticē perspectives, 24-27 april.2004, Malmo, Sweden.
  20. Daels-Rakotoarison D.A. et al., Effects of Rosa canina fruit extragt on neitrophil respiratory burst. // Phytother.Res.,2002,(16) P. 157-161.
  21.  Rein A., Kharazmi A., Winther K. A herbal remedy, Hyben Vital (stand.powder of a subspecies of Rosa canina fruts),reduces pain and improves general wellbeing in patients with osteartrthritis-a double-blind,placebo-controlled,randomised trial. // Phytomedicine, 2004. (11) P. 383-391.
  22. Winther K., Rein E., Kharazmi A. A herbal remedy, Hyben Vital, reduces joint pain, stiffnes and the consumption of paracetamol in middle-aged women. 10th World Congress on the Menopause, Berlin, juni 2002.
  23. Warholm O., Skaar S, Hedman E., Molmen H.M. The effect of a standartized herbal remedy made from a subtype of Rosa canina in patients with osteoarthritis: A doble-blind,randomizend,placebo-controlled clinical trial. // Current Therapeutic Research 2003, (64) P. 21-31.
  24. Winther K., Apel K., Thamsborg G. A powder made from seed and shells of a rose hip subspecies( Rosa canina) reduces symptoms of knee and hip osteoarthritis:a randomized,placebo-controlled clinical trial. // Scandinavian Journal of Rheumatology, 2005. (34) P. 302-308
  25. Chistensen R., Bartels E.M., Altman R.D.,Astrup A., Bliddal H., Does the hip powder of Rosa canina (rosehip) reduce pain in osteoarthritis patients:a meta-analysis of randomized controled trials. // Osreoarthritis and Cartilage 2008. 16 (9) P. 965-972.
  26. Chrubasik C., Wlesner .L., Muller-Landner U., Chrubasik S., A one-year survey on the use of powder from Rosa canina lito in acute exacerbations of chronic pain. // Phytother Resarch. 2008,-22 (9) P. 1141-1148.
  27. Kiliegun H. Dehen A. In vitro antioxidant effect of Rosa canina different.Antioxidant test. // Systems Research article. 2009. - (6) P. 417-420.
  28. European Pharmacopoeia 7 th Edition. Council of Europe. 67075 Strasbourg Cedex, France, 2010. P. 1115-1116.

Drukāt