Mežrozītes paaugļu lietošana artrīta ārstēšanā


Asoc. prof. Ruta Muceniece, LU Medicīnas fakultāte

Mežrozītes latīniskais nosaukums suņu roze Rosa canina ir cēlies no sena pieņēmuma, ka roze palīdz pret traka suņa kodumu (1). Tomēr visplašāk mežrozītes paaugļi ir pazīstami kā C vitamīna avots, jo svaigi paaugļi satur no 0.5 līdz 1.7% C vitamīna. Kultivētajām mežrozītēm ir liela daudzveidība, un tautas medicīnā tiek lietoti gan paaugļi, gan lapas. Tie tiek lietoti pret saaukstēšanos, spazmām, caureju, gastrītu, nefrītu, un asins kapilāru stiprināšanai. Hipotēze, ka mežrozīšu drogas varētu palīdzēt atvieglot reimatisma un artrīta slimnieku stāvokli, radās pēc novērojuma, ka mežrožu ārstnieciskās vielas veicina urīnskābes izdalīšanos caur nierēm. Tomēr mežrozītes bioaktīvās vielas un to darbības mehānismi ir uzsākti pētīt pavisam nesen. Publikācijas par mežrozītes paaugļu un to preparātu darbību in vitro un to klīniskiem pētījumiem parādās tieši pēdējos gados, bet par standartizētiem preparātiem tikai kopš 1997. gada.

Izmantojot hromatogrāfisko metodi mežrozītes paaugļu pulvera sadalīšanai sastāvdaļās ar dažādiem šķīdinātājiem (heksānu, dihlormetānu, metanolu un ūdeni), tika iegūtas vairākas frakcijas un tās izvērtētas pretiekaisuma testos. No 1kg sausa pulvera tika iegūti 250mg 98% tīras aktīvas frakcijas, kura izrādījās esam galaktolipīdi. Šī aktīvā frakcija tika iegūta ekstrahējot ar dihlormetānu, bet ne ar citiem šķīdinātājiem. Tas liecina, ka mežrozīšu paaugļu tējā, kur kā ekstrahants darbojas ūdens, šīs aktīvās vielas nenonāk un galaktolipīdus varētu uzņemt mežrozīšu paaugļu sausa pulvera veidā.

Dabas produktos esošie galaktolipīdi pēc ķīmiskās uzbūves ir glicerolipīdi, kuru sastāvā ir trīsvērtīgais spirts – glicerols un taukskābes. Glicerola divām spirta grupām pievienotās taukskābes ir ēsterificētas, bet trešajai taukskābei pie glicerola trešās spirta grupas ir pievienotas vairākas galaktozes molekulas. Augos visplašāk izplatīts ir digalaktozildiacilglicerols. Tas atrodas daudzu augu bioloģiskajās membrānās, tai skaitā hloroplastu. Pēc ķīmiskajām īpašībām galaktolipīdi atgādina fosfolipīdus, bet ir daudz gaistošāki un veido stabilākas emulsijas kā sojas vai olu lecitīni. Šo īpašību dēļ galaktolipīdus kā virsmas aktīvas vielas izmanto lipofīlu matricu un mikroemulsiju iegūšanai farmācijā dažādu zāļu formu tehnoloģijā.

Mežrozītes ir pētītas gan Dienvidu, gan Ziemeļvalstīs. Tā, piemēram, zinātnieki Turcijā publicēja savus pētījumus par vairāku savas tautas medicīnā lietotu augu un augu daļu iedarbību uz iekaisuma citokīnu: interleikīna-1 alfa un 1beta un tumora nekrozes faktora biosintēzi (2). Šajos pētījumos viņi izmantoja 10 augu 55 ekstraktu frakcijas, starp tām arī mežrozītes sakņu ekstraktus, un pierādīja, ka tautas medicīnā ieteiktiem pretiekaisuma, pretreimatisma, drudža un infekciju ārstēšanas līdzekļiem piemīt no koncentrācijas atkarīga spēja samazināt iekaisuma citokīnu biosintēzi.

Vācijā Humbolta Universitātē tika veikti gan laboratorijas, gan klīniskie pētījumi ar mežrozītes paaugļu pulvera (3) un tika pierādīts, ka šis pulveris inhibē in vitro lipīdu oksidāciju un samazina leikocītu hemotaksi. Klīniskos pētījumos osteoartrīta pacientiem serumā samazinājās kratinīna līmenis, kā arī pacienti paši atzina, ka ir samazinājušās sāpes un uzlabojies locītavu kustīgums. Līdzīgus pētījumus publicēja arī Dānijas zinātnieki, parādot, ka 13 pacientiem mežrozīšu paauglīšu pulveris devās no 10g līdz 45g dienā samazināja polimorfonukleāro leikocītu hemotaksi par apmēram 50% (4). Vēlāk viņi palielināja osteoartrīta pacientu skaitu līdz 96 un Ziemeļvalstu kongresā Zviedrijā, Malmē ziņoja par pacientu stāvokļa uzlabošanos pēc mežrozīšu auglīšu pulvera lietošanas(5). Locītavu sāpes samazinājās apmēram pusei no 48 pacientiem pēc 4 mēnešu ārstēšanas, salīdzinot ar placebo grupu (6). Sākotnēji tika parādīta mežrozīšu paauglīšu pulvera iedarbība, bet vēlāk tika publicēti arī izolēto galaktolipīdu pētījumi un tika atklāts, ka 100 µg/ml galaktolipīdu par 82% inhibē leikocītu hemotaksi (7). Tāpēc secinājums bija, ka tieši galaktolipīdien ir prietiekaisuma darbība, ko varētu potencēt flavonoīdi un C vitamīns.

Francijas zinātnieki (8) pētīja mežrožu paauglīšu polifenolu un flavonoīdu frakciju un, pārbaudot to antioksidantu spēju, pierādīja, ka mežrozīšu antioksidanta īpašības piemīt ne tikai C vitamīnam, bet arī polifenoliem. Tieši polifenoli pēc viņu domām ir tie, kas pasargā šūnas no bojājumiem.

Skandināvijas valstīs tiek ieteikts lietot standartizētu mežrozīšu paauglīšu preparātu Hyben Vital (9,10,11). Hyben Vital satur arī paauglīšu sēklas un apvalkus. Šis pulveris tiek iegūts no pēc labas lauksaimniecības prakses audzētām mežrozītēm, kuru paaugļus tūlīt sasaldē un žāvē, nepārsniedzot 40°C. Hyben Vital ir standartizēts, lai saturētu vismaz 500mg C vitamīna 100g pulvera. Klīniskos pētījumos šim preparātam tika pierādītas osteoartrīta ārstēšanās spējas (11) un netika novērotas nopietnas blaknes. Tomēr tālākie mežrozīšu galatolipīdu frakcijas pētījumi parādīja, ka aktīvā pretiekaisuma viela ir mono- un diglicerola glikozīds (GOPO), un preparāta standartizēšana jāveic pēc GOPO nevis C vitamīna satura. Dānijā mežrozīšu paauglīšu pulveris no Rosae pseudofructus cum fructibus tika iegūts no Rosa canina šķirnes LiTo un tāpēc nosaukts LitoZin. Kā parādīja vēlākie pētījumi, dažādām mežrozīšu šķirnēm GOPO līmenis atšķiras, tāpēc gan mežrozīšu šķirnei, gan pulvera iegūšanas tehnoloģijai, gan standartizācijai ir liela nozīme vēlamā efekta sasniegšanā. Bez tam jāņem vērā fakts, ka tirdzniecībā esošie mežrozīšu preparāti savā starpā atšķiras ar aktīvo vielu kvantitatīvo un kvalitatīvo sastāvu.

Kopenhāgenas Universitātes hospitālis un Dāņu Lauksaimniecības zinātņu institūts ir patentējuši šo, standartizēto pēc pretiekaisuma darbības un GOPO satura, preparātu Eiropā un Ziemeļamerikā. Konkrētās mežrozīšu šķirnes audzēšana notiek Zviedrijā un Dānijā standartizētos apstākļos un arī drogas sagatavošanas veids zemās temperatūrās ir patentēts. Atklātā aktīvā viela ar nosaukumu GOPO ir reģistrēta kā jauna pretiekaisuma viela.

Pētijumos, kuri ir veikti sākot no 1997. gada ir pierādīts, ka LitoZin ir pretiekaisuma, pretsāpju un no brīvajiem radikāļiem šūnas pasargājoša iedarbība. Dānijā pētījumos LitoZin tika kombinēts ar citiem preparātiem, sākotnēji kopā ar zivju eļļu un rezultātā par ievērojamu osteoartrīta pacientu stāvokļu uzlabošanos tika publicēts raksts (12). Norvēģijā osteoartrīta pacientiem tika pētīta LitoZin kombinācija ar nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem. 40% pacientu uzlabojās locītavu kustīgums un mazinājās sāpes. Līdz ar to par 15% varēja samazināt citu pretiekaisuma-pretsāpju preparātu lietošanu. Tā kā dāņu zinātnieki ir patentējuši mežrozīšu preparātu, tad, protams, arī Dānijā Kopenhāgenas Universitātes hospitālī tika veikti 6 mēnešus ilgi klīniskie pētījumi ar 112 pacientiem. Visu pacientu stāvokli kontrolēja ar rentgena locītavu uzņēmumiem. Pēc 3 mēnešiem 66% pacientu pat par 50% varēja samazināt pretsāpju līdzekļu devas. Pētītie pretsāpju līdzekļi bija tramedols, paracetamols un kodeīns. Pacientu asinīs samazinājās pro-iekaisuma citokīnu līmenis. Autori LitoZin darbības mehānismu skaidro ar šūnu membrānu stiprināšanu, palēlinātu locītavu skrimšļa degradāciju, pretiekaisuma darbību, un ilgstošu efektu ar samērā ilgu aktīvo vielu pussabrukšanas laiku. Tiek izplatīts arī pieņēmums, ka galaktolipīdi spēj uzlabot citu vielu, šajā gadījumā nesteroīdo pretsāpju līdzekļu, biopieejamību un tāpēc, lietojot tos kopā ar mežrozītes preparātiem, var samazināt nesteroīdo pretsāpju līdzekļu devas. Galaktolipīdu spēja paaugstināt citu vielu biopieejamību jau ir pierādīta un tiek izmantota zāļu kapsulu ražošanā. Kapsulu sieniņās tiek iestrādāti galaktolipīdi un tādejādi tiek veicināta kapsulās iepildīto mikrokapsulu vai pulvera uzsūkšanās. Publicētu datu par nesteroīdo pretsāpju līdzekļu koncentrācijas asins serumā mērījumiem, lietotiem kopā ar LitoZin gan vēl nav, bet tāda varbūtība pastāv.

Berlīnē, 2002. g. jūnijā 10. Pasaules Menopauzes kongresā tika parādīti klīnisko pētījumu rezultāti un speciāli apkopoti rezultāti par vidēja vecuma sieviešu ar osteoartrītu stāvokļa uzlabošanos pēc LitoZin lietošanas kopā ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem. Salīdzinoši ar placebo grupu šai grupai vajadzēja lietot tikai ceturto daļu no nesteroīdo pretiekaisumu līdzekļu devas. Pacienti jau pēc 3 nedēļām pēc LitoZin lietošanas atzīmēja, ka ir mazinājušās sāpes un uzlabojies locītavu kustīgums. Pētījuma autori atzīmē, ka  LitoZin nav glikozamīna vai citu medikamentu aizstājējs, bet gan terapijas papildinātājs. LitoZin tiek pētīts arī kā pretreimatisma terapijas komplementārs komponents. Klīniskajos pētījumos daži pacienti ir atteikušies piedalīties eksperimentos gremošanas traucējumu vai caurejas dēļ, bet arī placebo kontroles grupās ir bijuši tādi pacienti. Pie tam tautas medicīnā mežrozīšu paaugļi tieši ir ieteikti pie gremošanas traucējumiem un kā pretcaurejas līdzeklis, arī diurētisks līdzeklis, kas nekairina nieres, tāpēc novērotas blaknes var būt nejaušība, vai individuāla jutība. Mežrozītes preparātiem nav atrasta miejiedarbība ar varfafīnu (10).

Patentēto un publicēto pētījumu rezultātā secinājums ir, ka mežrozītes preparātiem to minerāvielu, vitamīnu, biolfavonoīdu un, galvenokārt, galaktolipīdu augstā satura dēļ ir pretiekaisuma, pretsāpju darbība un spēja potencēt citu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu efektus. Patentētie preparāti ir standartizēti pēc aktīvās vielas satura, kas nodrošina pretiekaisuma darbību. Savukārt standartizēts preparāts nodrošina vienādu un nemainīgu aktīvo vielu saturu noteiktā devā. Kā savos ziņojumos konferencēs ir izteikušies dāņu zinātnieki (10): ir brīnums, ka agrāk nevienam neienāca prātā ieklausīties tautas medicīnas atziņās un izpētīt tepat pie mums augošo mežrozīti.

  1. Pliny, Natural History VII, books XXIV-XXVII, 149, William Heinemann, London (ISBN: 0-434-99419-7).
  2. Yesilada E.et al., J.Ethnopharmacology, 1997, 58, 59-73.
  3. Rossnagel K., Willich S.N. Gesundheitswesen, 2001, 63, 412-416.
  4. Kharazmi A., Winther K. XXIX Nordic Congress in Clinical Chemistry. The diagnostic perspectives, 24-27 April, 2004, Malmo, Sweden.
  5. Warholm A. et.al. Current Therapeutic Research, 2003, 64, 21-31.
  6. Larsen A. et. al. Journal of Natural Products, 2003, 66, 994-995.
  7. Winther K. Proc. Of the 3rd International Exhibition, Geneva, Switzerland, 2000, May 2-3.
  8. Rein E. et.al., Phytomedicine, 2004, 11.385-391.
  9. Kharazmi A., Winther K. Inflammopharmacology 7, 63-68.

Drukāt